4:1 Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs,

4:2 Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem.

4:3 Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā.

4:4 Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam,

4:5 Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni.

4:6 Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!

4:7 Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.

4:8 Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi.

4:9 Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot?

4:10 Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus.

4:11 Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.

4:12 Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši.

4:13 Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums,

4:14 Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu.

4:15 Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.

4:16 Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks?

4:17 Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem.

4:18 Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.

4:19 Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos.

4:20 Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.

4:21 Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši?

4:22 Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās.

4:23 Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu.

4:24 Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare.

4:25 Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā.

4:26 Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.

4:27 Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.

4:28 Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni.

4:29 Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.

4:30 Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam.