22:1 Bet tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Lieldienām.

22:2 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Jēzu nonāvēt, bet viņi baidījās no ļaudīm.

22:3 Bet sātans bija iegājis Jūdasā, ko sauca par Iskariotu, vienā no tiem divpadsmit.

22:4 Un viņš nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot.

22:5 Un tie priecājās un piesolīja dot viņam naudu.

22:6 Un viņš apsolīja un meklēja izdevību, kā Viņu tiem nodot, ļaudīm nezinot.

22:7 Bet pienāca neraudzētās maizes diena, kad vajadzēja nokaut Lieldienu jēru.

22:8 Un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Lieldienas jēru, lai mēs ēstu!

22:9 Bet viņi sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs tās sataisītu?

22:10 Un Viņš tiem sacīja: Lūk, pilsētā ieejot, jūs sastapsiet kādu cilvēku, kas nesīs ūdens krūzi; sekojiet viņam tai namā, kurā viņš ieies,

22:11 Un sakiet nama kungam: Mācītājs tev jautā: kur ir telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu svinēt Lieldienas?

22:12 Un viņš jums parādīs lielu, izklātu ēdamistabu; tur arī sagatavojiet!

22:13 Un tie aizgājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru.

22:14 Un kad pienāca stunda, Viņš novietojās un divpadsmit apustuļi ar Viņu.

22:15 Un Viņš tiem sacīja: Es ilgoties ilgojos ēst šo Lieldienu jēru kopā ar jums, pirms es ciešu.

22:16 Jo es jums saku, ka no šī laika to vairs neēdīšu, iekams tās izpildīsies Dieva valstībā.

22:17 Un Viņš, biķeri paņēmis, pateicās un sacīja: Ņemiet un daliet savā starpā!

22:18 Jo es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, iekams nenāks Dieva valstība.

22:19 Tad Viņš paņēma maizi un, izsacījis pateicību, lauza to un deva viņiem, sacīdams: Šī ir mana Miesa, kas par jums top dota. To dariet man par piemiņu!

22:20 Tāpat Viņš ņēma biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir jaunā derība manās Asinīs, kas par jums top izlietas.

22:21 Bet, lūk, mana nodevēja rokas ir ar mani uz galda.

22:22 Jo Cilvēka Dēls aiziet, kā tas ir nolemts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Viņu nodod!

22:23 Un visi sāka apjautāties savstarpēji, kurš gan tas no viņiem būtu, kas to darīs?

22:24 Bet izcēlās starp viņiem arī ķilda, kurš, šķiet, esot no tiem lielākais?

22:25 Bet Viņš tiem sacīja: Pagānu ķēniņi valda pār viņiem, un viņu varas nesējus sauc par labdariem.

22:26 Bet jūs tā ne. Kas no jums lielāks, lai kļūst kā mazākais, bet priekšnieks – kā kalps;

22:27 Jo kas ir lielāks: vai tas, kas atrodas pie galda, vai tas, kas apkalpo? Taču tas, kas atrodas pie galda. Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo.

22:28 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.

22:29 Un es jums novēlu valstību, kā to man sagatavojis mans Tēvs,

22:30 Lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā un sēdētu troņos, tiesājot divpadsmit Izraēļa ciltis.

22:31 Un Kungs sacīja: Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus,

22:32 Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!

22:33 Tas Viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē!

22:34 Bet Viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, šodien vēl gailis nebūs nodziedājis, iekams tu trīsreiz būsi noliedzis, ka mani pazīsti. Un Viņš tiem sacīja:

22:35 Kad es jūs sūtīju bez naudas maka un somas, un kurpēm, vai jums kā trūka?

22:36 Bet viņi atbildēja: Nekā! Bet es jums saku: tagad, kam naudas maks, lai ņem līdz arī somu, un kam nav, tas lai pārdod svārkus un pērk zobenu!

22:37 Jo es jums saku, ka vēl pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Un noziedzniekam Viņš pieskaitīts. jo tas, kas par mani rakstīts, piepildās.

22:38 Bet viņi sacīja: Kungs, lūk, te ir divi zobeni. Un Viņš tiem sacīja: Diezgan!

22:39 Un izgājis, Viņš pēc ieraduma gāja uz Olīvkalnu; un mācekļi sekoja Viņam.

22:40 Un Viņš, tai vietā nonācis, sacīja tiem: Lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā!

22:41 Un Viņš attālinājās no tiem akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu,

22:42 Sacīdams: Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!

22:43 Bet eņģelis no debesīm parādījās Viņam un stiprināja Viņu. Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdza Dievu jo karstāk.

22:44 Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē.

22:45 Un Viņš, piecēlies no lūgšanas, gāja pie saviem mācekļiem un atrada tos no skumjām aizmigušus.

22:46 Un Viņš tiem sacīja: Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā!

22:47 Vēl Viņam runājot, lūk, ļaužu pūlis un viens no tiem divpadsmit, Jūdass vārdā, kas gāja tiem priekšgalā, tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu.

22:48 Bet Jēzus viņam sacīja: Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?

22:49 Bet tie, kas pie Viņa bija, redzot, kam jānotiek, sacīja Viņam: Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?

22:50 Un viens no viņiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.

22:51 Bet Jēzus atbildēja, sacīdams: Apstājieties, diezgan! Un Viņš, pieskāries tā ausij, izdziedināja to.

22:52 Bet Jēzus augstajiem priesteriem un svētnīcas priekšniekiem, un vecākajiem, kas pret Viņu bija sanākuši, sacīja: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un milnām.

22:53 Kad es ik dienas ar jums biju svētnīcā, jūs nepacēlāt savas rokas pret mani; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.

22:54 Un tie Viņu apcietināja un veda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.

22:55 Un viņi, sakūruši uguni pagalma vidū, sēdēja ap to, un Pēteris bija starp tiem.

22:56 Kāda kalpone, redzēdama viņu sēžam gaismā, uzlūkoja to un sacīja: Šis arī bija ar Viņu.

22:57 Bet tas noliedza Viņu, sacīdams: Sieviet, es Viņu nepazīstu.

22:58 Un pēc brīža cits, viņu redzēdams, sacīja: Arī tu esi viens no viņiem. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu.

22:59 Un kad apmēram viena stunda bija pagājusi, kāds cits apstiprināja, sacīdams: Patiesi, arī šis pie Viņa bija, jo arī viņš ir galilejietis.

22:60 Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis.

22:61 Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi.

22:62 Un Pēteris, izgājis ārā, rūgti raudāja.

22:63 Un vīri, kas Viņu apsargāja, izsmēja un šaustīja Viņu.

22:64 Un tie apklāja Viņu, un sita Viņu sejā, un jautāja Viņam, sacīdami: Pravieto, kas ir tas, kas Tevi sita?

22:65 Un daudz citus zaimus tie teica Viņam.

22:66 Un kad uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un rakstu mācītāji un aizveda Viņu savas augstās tiesas priekšā, sacīdami: Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to!

22:67 Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet.

22:68 Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet,

22:69 Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas.

22:70 Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu.