12:1 Bet, brāļi, es negribu, ka jūs nezinātu par garīgajām dāvanām.

12:2 Jūs zināt, ka jūs, kamēr bijāt pagāni, gājāt pie mēmajiem elkiem, it kā vesti.

12:3 Tāpēc es jums paskaidroju, ka neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: Lāsts Jēzum. Un neviens nevar pateikt: Kungs Jēzus, kā tikai Svētajā Garā.

12:4 Jo žēlastības ir dažādas, bet tas pats Gars.

12:5 Un ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs.

12:6 Un ir dažāda darbība, bet tas pats Dievs, kas visos visu dara.

12:7 Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme, lai nestu svētību.

12:8 Vienam caur Garu tiek doti gudrības vārdi, citam tanī pat Garā zinātnes vārdi,

12:9 Citam ticība tai pašā Garā, citam dāvana dziedināt tanī pat vienā Garā,

12:10 Citam darīt brīnumus, citam pravietot, citam pazīt garus, citam dažādas valodas, citam valodu tulkošana.

12:11 Bet to visu dara viens un tas pats gars, piešķirdams katram, kā gribēdams.

12:12 Jo kā viens ķermenis un tam daudz locekļu, bet visi ķermeņa locekļi, kaut gan to ir daudz, ir tikai viens ķermenis, tā arī Kristus.

12:13 Jo vienā Garā mēs visi esam kristīti, vai tie būt jūdi vai pagāni, vai vergi, vai brīvie; un visi mēs ar vienu Garu esam dziedināti.

12:14 Jo arī ķermenis nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.

12:15 Ja kāja sacītu: Tā kā es neesmu roka, es nepiederu ķermenim, vai tāpēc tā nepiederētu ķermenim?

12:16 Un ja auss sacītu: Tā kā es neesmu roka, es nepiederu ķermenim, vai tāpēc tā nepiederētu ķermenim?

12:17 Ja viss ķermenis būtu acs, kur tad dzirde? Ja visa būtu dzirde, kur tad oža?

12:18 Bet tagad Dievs nolicis katru locekli ķermenī tā, kā tas Viņam labpatika.

12:19 Ja visi tie būtu viens loceklis, kur tad ķermenis?

12:20 Bet tagad gan ir daudz locekļu, bet viens ķermenis.

12:21 Bet acs nevar pateikt rokai: Man nevajag tavu darbu; vai atkal galva kājām: Jūs neesat man nepieciešamas.

12:22 Bet jo vairāk tie ķermeņa locekļi, kuri šķietami ir tie vājākie, ir nepieciešamāki;

12:23 Un tos ķermeņa locekļus, kurus mēs uzskatām par mazāk ievērojamiem, mēs turam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgajiem tiek veltīta lielāka pieklājība.

12:24 Bet tam, kas mūsos pieklājīgs, nevajag nekā. Bet Dievs mūsu ķermeni ir tā iekārtojis, ka lielāku cieņu piešķīris tam, kam tās trūka,

12:25 Lai ķermenī nebūtu šķelšanās, bet lai locekļi tanī cits par citu rūpētos.

12:26 Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdz; vai kad viens loceklis tiek godāts, tad visi locekļi priecājas līdz.

12:27 Bet jūs esat Kristus ķermenis un loceklis pie locekļa.

12:28 Un Dievs Baznīcā dažus iecēla: pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad deva spēku darīt brīnumus, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt, runāt dažādās valodās, iztulkot runas.

12:29 Vai tad visi ir apustuļi, vai visi pravieši, vai visi mācītāji?

12:30 Vai visi ir brīnumdarītāji, vai visiem ir dāvanas dziedināt, vai visi runā mēlēs, vai visi tās iztulko?