3:1 Vai mēs atkal sākam sevi ieteikt? Vai mums vajadzīgi ieteikšanas raksti pie jums vai no jums kā dažiem citiem?

3:2 Jūs esat mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs un ko pazīst un lasa visi cilvēki.

3:3 Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko mēs esam sastādījuši un uzrakstījuši ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz miesīgām sirds plāksnēm.

3:4 Bet tāda paļāvība mums ir uz Dievu caur Kristu;

3:5 Ne tāpēc, ka mēs būtu no sevis spējīgi domāt it kā no sevis, bet mūsu spējas ir no Dieva.

3:6 Viņš arī mums devis spējas kalpot Jaunajai derībai, ne burtam, bet garam, jo burts nokauj, bet gars atdzīvina.

3:7 Bet ja kalpošanai nāvei, kas burtiem bija iekalta akmenī, bija tāda godība, ka Izraēļa bērni nevarēja skatīties Mozus sejā viņa vaiga spožuma dēļ, kas bija pārejošs,

3:8 Vai tad gara kalpošanai nebūs daudz lielāka godība?

3:9 Ja jau pazudināšanas kalpošanai ir sava godība, tad daudz vairāk šī godība pārpilnībā ir taisnības kalpošanai.

3:10 Toreizējā godība vairs nav godība šīs pārlieku lielās godības dēļ.

3:11 Ja jau iznīcīgajam ir sava godība, tad jo vairāk godība ir tam, kas paliek.

3:12 Tā kā mums ir tāda cerība, mēs rīkojamies lielā paļāvībā

3:13 Un ne kā Mozus, kas apsedza savu vaigu, lai Izraēļa bērni neredzētu viņa sejā to, kam jāizzūd.

3:14 Bet viņu prāts ir nocietināts. Jo līdz pat šai dienai, lasot Veco Derību, tas pats aizsegs paliek neatsegts (jo ar Kristu tas izzūd).

3:15 Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, sega paliek pārklāta pār viņu sirdīm.

3:16 Bet tikko kāds atgriežas pie Kunga, sega tiek noņemta.

3:17 Kungs ir Gars; bet kur Kunga Gars, tur brīvība.