23:1 Un viss viņu pulks cēlās un aizveda Viņu pie Pilāta.

23:2 Un tie sāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: Mēs atradām, ka Viņš jauc mūsu tautu un ka Viņš aizliedz ķeizaram maksāt nodokļus un saka, ka Viņš ir Kristus - Karalis.

23:3 Un Pilāts jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja: Tu to saki.

23:4 Tad Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaužu pulkam: Es nekādas vainas neatrodu pie šī Cilvēka.

23:5 Un tie uzmācās viņam, sacīdami: Viņš kūda tautu, mācīdams visā Jūdejā, sākot ar Galileju līdz šejienei.

23:6 Bet Pilāts, dzirdēdams par Galileju, jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis.

23:7 Un uzzinājis, ka Viņš ir no Heroda apgabala, tas aizsūtīja Viņu pie Heroda, kas pats tanīs dienās bija Jeruzalemē.

23:8 Bet Herods, ieraudzījis Jēzu, ļoti priecājās, jo tas no seniem laikiem Viņu gribēja redzēt, jo daudz par Viņu bija dzirdējis, un cerēja no Viņa redzēt kādu brīnumu.

23:9 Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja, bet Viņš tam nekā neatbildēja.

23:10 Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja.

23:11 Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.

23:12 Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā.

23:13 Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,

23:14 Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;

23:15 Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.

23:16 Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.

23:17 Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.

23:18 Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,

23:19 Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.

23:20 Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem,

23:21 Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!

23:22 Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu.

23:23 Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās.

23:24 Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu.

23:25 Un viņš tiem atbrīvoja to, kas slepkavības un sacelšanās dēļ bija ieslodzīts cietumā, ko tie bija lūguši, bet Jēzu nodeva viņu iegribai.

23:26 Un kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ.

23:27 Bet Viņam sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja.

23:28 Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ!

23:29 Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas.

23:30 Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs!

23:31 Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?

23:32 Bet līdz ar Viņu tika vestidivi citi ļaundari, lai viņus nogalinātu.

23:33 Un kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija, tur tie sita Viņu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi.

23:34 Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara. Un tie, dalot Viņa drēbes, meta kauliņus.

23:35 Un ļaudis stāvēja un skatījās; un priekšnieki kopā ar tiem izsmēja Viņu, sacīdami: Citiem Viņš palīdzēja, - lai glābj sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.

23:36 Arī kareivji, Viņu izsmiedami, nāca un sniedza Viņam etiķi,

23:37 Un sacīja: Ja Tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi!

23:38 Un bija arī virs Viņa uzraksts, rakstīts grieķu un latīņu, un ebreju valodā: Šis ir jūdu Ķēniņš.

23:39 Bet viens no tiem ļaundariem, kas bija piesists krustā, zaimoja Viņu, sacīdams: Ja Tu esi Kristus, tad glāb sevi un mūs!

23:40 Bet otrs atbildēdams norāja viņu un sacīja: Pats tu, būdams tanī pat sodā, nebīsties Dieva!

23:41 Jo mēs taču saņemam taisnīgi un pienācīgi par mūsu darbiem, bet Viņš nekā ļauna nav darījis.

23:42 Un viņš sacīja Jēzum: Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā!

23:43 Un Jēzus sacīja viņam: Patiesi, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.

23:44 Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai.

23:45 Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu.

23:46 Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu.

23:47 Bet simtnieks, redzēdams to, kas notika, godināja Dievu, sacīdams: Patiesi, šis Cilvēks bija taisnīgs!

23:48 Un viss ļaužu pulks, kas bija klāt pie šī šausmu skata, redzot notikušo, sita savās krūtīs un atgriezās atpakaļ.

23:49 Bet visi Viņa pazīstamie un sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, to redzēdamas, stāvēja nostāk.

23:50 Un, lūk, viens vīrs, Jāzeps vārdā, būdams labs un taisnīgs cilvēks, kas bija pilsētas pārvaldes loceklis,

23:51 No Arimatejas, Jūdejas pilsētas, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, nepiekrita to lēmumiem un darbiem;

23:52 Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas.

23:53 Un viņš tās noņēma un ietina audeklā, un ielika izcirstā kapā, kur vēl neviens nebija glabāts.

23:54 Un tā bija sagatavošanās diena, un sabats jau tuvojās.

23:55 Bet sekotājas sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, redzēja kapu un to, kā Viņa miesas tika noliktas.