15:1 Un tūdaļ rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem, un visa augstā tiesa apspriedās; un tie, saistījuši Jēzu, aizveda Viņu un nodeva Pilātam.

15:2 Un Pilāts Viņam jautāja: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja tam: Tu to saki!

15:3 Un augstie priesteri Viņu apsūdzēja daudzās lietās.

15:4 Bet Pilāts atkal jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu nekā neatbildi? Lūk, cik smagi viņi Tevi apsūdz!

15:5 Bet Jēzus neatbildēja vairs nekā, tā ka Pilāts brīnījās.

15:6 Bet svētkos viņš mēdza tiem atlaist vienu cietumnieku, kuru tie prasīja.

15:7 Bet bija viens, vārdā Baraba, kas ar dumpiniekiem bija sagūstīts un kas dumpī bija izdarījis slepkavību.

15:8 Un ļaužu pūlis, sanācis augšā, sāka prasīt, lai viņš tiem dara kā vienmēr.

15:9 Bet Pilāts atbildēja viņiem un sacīja: Vai jūs vēlaties, lai jums atlaižu jūdu Ķēniņu?

15:10 Jo viņš zināja, ka augstie priesteri aiz skaudības Viņu nodevuši.

15:11 Bet augstie priesteri kūdīja pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu.

15:12 Bet Pilāts atkal uzrunāja viņus un sacīja: Ko tad jūs vēlaties, lai es daru ar jūdu Ķēniņu?

15:13 Bet tie atkal kliedza: Sit Viņu krustā!

15:14 Bet Pilāts sacīja viņiem: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet tie vēl vairāk kliedza: Sit Viņu krustā!

15:15 Bet Pilāts, vēlēdamies ļaudīm iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu šaustīja un nodeva, lai Viņu sistu krustā.

15:16 Bet kareivji ieveda Viņu tiesas pagalmā un sasauca kopā visu pulku.

15:17 Un tie apģērba Viņu purpura tērpā un, nopinuši ērkšķu kroni, uzlika to Viņam.

15:18 Un tie sāka Viņu sveicināt: Sveiks, jūdu Ķēniņ!

15:19 Un ar niedri sita Viņa galvu, un spļāva Viņam, un, ceļus locīdami, pielūdza Viņu.

15:20 Un tie, kad bija Viņu izsmējuši, novilka Viņam purpura drānas un ietērpa to Viņa paša drānās, un veda Viņu, lai Viņu sistu krustā.

15:21 Un viņi piespieda kādu garāmejošo, Kirēnes Sīmani, kas nāca no laukiem, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu.

15:22 Un tie Viņu noveda uz Golgotas vietu, kas tulkojumā nozīmē: Pieres vieta.

15:23 Un tie Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš nepieņēma.

15:24 Un tie, piesituši Viņu krustā, izdalīja Viņa drānas, mezdami kauliņus, kam ko saņemt.

15:25 Bet tā bija trešā stunda, kad Viņu piesita krustā.

15:26 Un bija uzrakstīts Viņa vainas apzīmējums: Jūdu Ķēniņš.

15:27 Un līdz ar Viņu tie sita krustā divus slepkavas: vienu labajā, otru kreisajā pusē.

15:28 Tā izpildījās Raksti, kas saka: Un ļaundariem Viņš tika pieskaitīts. (Is.53,12)

15:29 Un garāmgājēji zaimoja Viņu un, kratīdami savas galvas, sacīja: Redzi, Tu, kas noplēs Dieva namu un trijās dienās atkal to uzcel,

15:30 Nokāpdams no krusta, glāb pats sevi!

15:31 Līdzīgi arī augstie priesteri izsmēja Viņu un ar rakstu mācītājiem savā starpā sarunājās: Citus Viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt.

15:32 Lai Kristus, Izraēļa Ķēniņš, tagad nokāpj no krusta, lai mēs, to redzēdami, ticētu! Arī tie, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu.

15:33 Un sestajai stundai iestājoties, palika tumšs visā zemē līdz pat devītajai stundai.

15:34 Un devītajā stundā Jēzus skaļā balsī sauca, sacīdams: Eloi, Eloi, lema sabahtani! Tulkojumā: MansDievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? (Ps.21,2; Mt.27,46)

15:35 Un daži no klātesošajiem, to dzirdēdami, sacīja: Redzi, Viņš sauc Eliju. (Ps.21,2;Mt.27,46)

15:36 Bet viens aizsteidzās un, piesūcinājis sūkli etiķī un piestiprinājis to niedrei, deva Viņam dzert, sacīdams: Pagaidiet, redzēsim, vai Elijs nāks un noņems Viņu.

15:37 Bet Jēzus, stiprā balsī iesaucies, atdeva savu Garu.

15:38 Un priekškars dievnamā pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai.

15:39 Bet simtnieks, kas iepretim stāvēja, redzēdams, ka Viņš, tā saukdams, nomira, sacīja: Patiesi, šis Cilvēks bija Dieva Dēls!

15:40 Bet bija tur arī sievietes, kas no tālienes skatījās; starp viņām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba Jaunākā un Jāzepa māte, un Salome.

15:41 Tās, kad Viņš bija Galilejā, sekoja Viņam un kalpoja Viņam, un daudzas citas, kas atnāca Viņam līdz uz Jeruzalemi.

15:42 Un kad vakars jau bija iestājies, jo bija sagatavošanas diena, kas ir pirms sabata,

15:43 Nāca Jāzeps no Arimatejas, ievērojams padomnieks, kas pats arī gaidīja Dieva valstību, un, iegājis droši pie Pilāta, lūdza Jēzus miesas.

15:44 Bet Pilāts brīnījās, ka Viņš jau ir nomiris. Un viņš, simtnieku pieaicinājis, jautāja tam: Vai Viņš jau miris.

15:45 Un dabūjis to no simtnieka zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.

15:46 Bet Jāzeps, nopircis audeklu un noņēmis Viņu, ietina audeklā un ielika Viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un pievēla kapa durvīm akmeni.