15:1 Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzalemes nāca pie Viņa un sacīja:

15:2 Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj senču ieražas? Viņi nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.

15:3 Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu ieražu labad? Jo Dievs sacīja:

15:4 Godā tēvu un māti, un kas tēvu vai māti nievā, tam būs mirt!

15:5 Bet jūs sakāt: kas tēvam un mātei saka: kas tev no manis par labu pienākas, lai ir upura dāvana,

15:6 Un tam vairs nav jāgodina savs tēvs un sava māte. Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ.

15:7 Jūs, liekuļi! Isajs ir labi pravietojis par jums, sacīdams:

15:8 Šī tauta godina mani ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis.

15:9 Bez pamata viņi mani godina, jo tie sludina cilvēku mācības un likumus.

15:10 Un Viņš, sasaucis pie sevis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties un iegaumējiet:

15:11 Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.

15:12 Tad Viņa mācekļi pienākuši sacīja Viņam: Vai zini, ka farizeji, izdzirduši šos vārdus, krita apgrēcībā?

15:13 Bet Viņš atbildēja un sacīja: Visi stādi, ko mans Debestēvs nav stādījis, tiks ar saknēm izrauti.

15:14 Atstājiet tos! Viņi ir akli un aklo vadoņi. Bet kad aklais aklo vada, abi iekrīt bedrē.

15:15 Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Paskaidro mums šo līdzību!

15:16 Un Viņš sacīja: Vai arī jūs vēl neizprotat?

15:17 Vai nesaprotat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests laukā?

15:18 Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.

15:19 Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

15:20 Tas ir, kas sagāna cilvēku. Bet ēšana nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.

15:21 Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās.

15:22 Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars.

15:23 Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums.

15:24 Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.

15:25 Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!

15:26 Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem.

15:27 Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda.

15:28 Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.

15:29 Un Jēzus, iedams no turienes, gāja gar Galilejas jūru; un, uzkāpis kalnā, Viņš tur apsēdās.

15:30 Un daudz ļaužu nāca pie Viņa un atveda līdz mēmus, aklus, klibus, kropļus un daudz citus un nolika tos pie Viņa kājām; un Viņš tos dziedināja.

15:31 Tā kā ļaudis, redzot mēmos runājam, tizlos staigājam, aklos redzam, brīnījās un godināja Izraēļa Dievu.

15:32 Bet Jēzus, saaicinājis savus mācekļus, sacīja: Man žēl šo ļaužu, jo jau trīs dienas tie palikuši pie manis, un viņiem nav ko ēst. Es negribu viņus atlaist neēdušus, lai tie ceļā nepagurtu.

15:33 Un mācekļi sacīja Viņam: No kurienes mums šeit, tuksnesī, tik daudz maizes, lai paēdinātu tik daudz ļaužu?

15:34 Jēzus jautāja viņiem: Cik jums maizes? Viņi atbildēja: Septiņas un dažas zivtiņas.

15:35 Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē.

15:36 Un Viņš, paņēmis septiņas maizes un zivis, izteicis pateicības lūgšanu, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi deva tautai.

15:37 Un visi ēda un paēda. Un viņi savāca septiņus grozus, pilnus ar pārpalikušajām druskām.

15:38 Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes.