22:1 Un Jēzus atbildēja un atkal runāja viņiem līdzībās, sacīdams:

22:2 Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas.

22:3 Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt.

22:4 Viņš atkal sūtīja citus kalpus un teica: Sakiet ielūgtajiem: lūk, es esmu savu mielastu sagatavojis, mani vērši un barotie lopi ir nokauti, un viss sagatavots, nāciet kāzās!

22:5 Bet viņi, neievērodami to, aizgāja cits uz savu saimniecību, bet cits – savā tirdzniecībā.

22:6 Bet pārējie satvēra viņa kalpus, nonicināja tos un nonāvēja.

22:7 Bet, kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās, un nosūtījis savu karaspēku, nonāvēja šos slepkavas un nodedzināja viņu pilsētu.

22:8 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi.

22:9 Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet!

22:10 Un viņa kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus atrada: ļaunus un labus; un kāzu nams pildījās viesiem.

22:11 Bet ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās.

22:12 Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās? Bet tas cieta klusu.

22:13 Tad ķēniņš sacīja kalpiem: Sasieniet viņam rokas un kājas, metiet viņu ārējā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana.

22:14 Jo aicināto ir daudz, bet maz izredzēto.

22:15 Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā notvert Viņu vārdos.

22:16 Un tie sūtīja savus mācekļus ar herodiešiem pie Viņa, sacīdami: Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess, ka Tu Dieva ceļu patiesībā māci un ka Tu neraugies ne uz ko, jo Tu neskaties uz cilvēka personu.

22:17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai atļauts ķeizaram maksāt nodokļus, vai nē?

22:18 Bet Jēzus, pazīdams viņu viltību, sacīja: Kāpēc jūs, liekuļi, mani kārdināt?

22:19 Parādiet man nodevu naudu! Un tie atnesa Viņam dēnāriju.

22:20 Un Jēzus sacīja viņiem: Kā šis attēls un uzraksts?

22:21 Viņi sacīja: Ķeizara! Tad Viņš tiem sacīja: Tad atdodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!

22:22 Un kad viņi to dzirdēja, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.

22:23 Tanī dienā atnāca pie Viņa saduceji, kas māca, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam,

22:24 Sacīdami: Mācītāj, Mozus teicis: ja kas nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis precē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus!

22:25 Bet bija pie mums septiņi brāļi; pirmais apprecēja sievu un nomira; un tā kā tam nebija bērnu, viņš atstāja savu sievu savam brālim.

22:26 Tāpat otrs un trešais līdz pat septītajam.

22:27 Un beidzot pēc viņiem visiem nomira arī sieva.

22:28 Tad kuram no septiņiem šī sieva piederēs pēc augšāmcelšanās, jo viņa visiem piederējusi?

22:29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūs maldāties, nesaprazdami Rakstus, nedz arī Dieva spēku.

22:30 Jo pēc augšāmcelšanās ne precējas, ne tiek precēti, bet visi būs kā Dieva eņģeļi debesīs.

22:31 Bet vai jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs teicis, kas jums saka:

22:32 Es esmu Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.

22:33 Un ļaudis, to dzirdēdami, brīnījās par Viņa mācību.

22:34 Bet kad farizeji izdzirda, ka Viņš saducejiem muti aizdarījis, tie sapulcējās kopā.

22:35 Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņu, jautāja:

22:36 Mācītāj, kurš lielākais bauslis likumā?

22:37 Jēzus sacīja viņam: Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta!

22:38 Šis ir lielākais un pirmais bauslis!

22:39 Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu!

22:40 Šajos divos baušļos ietverta visa bauslība un pravieši.

22:41 Bet kad farizeji bija sanākuši, Jēzus jautāja viņiem,

22:42 Sacīdams: Kā jums šķiet, kas ir Kristus? Kā dēls Viņš ir? Viņi atbildēja: Dāvida.

22:43 Viņš sacīja tiem: Kā tad Dāvids garā sauc Viņu par Kungu, sacīdams tā:

22:44 Kungs sacīja manam Kungam: Sēdies pie manas labās rokas, iekams es lieku Tavus ienaidniekus par paklāju Tavām kājām.

22:45 Bet ja Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Viņš ir tā dēls?