2:1 Ja ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, ja ir kāda sirsnīga līdzjūtība,

2:2 Tad piepildiet manu prieku, būdami vienprātīgi, vienoti mīlestībā, vienoti domās un nodomos!

2:3 Nedariet neko ķildas vai tukša goda dēļ, bet pazemībā viens otru uzskatiet augstāku par sevi!

2:4 Nerūpējieties tikai par to, kas ir savs, bet arī par to, kas ir cita!

2:5 Esiet tādā pārliecībā kā Jēzus Kristus,

2:6 Kas, Dieva veidā būdams, neuzskatīja par laupījumu līdzināties Dievam.

2:7 Bet Viņš atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu. Kļūdams cilvēkiem līdzīgs, Viņš ārīgi izskatījās kā cilvēks.

2:8 Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei.

2:9 Tāpēc arī Dievs Viņu paaugstinājis un devis Viņam vārdu pār visiem vārdiem,

2:10 Lai Jēzus vārdā ceļos kristu visi, kas debesīs, virs zemes un pazemē,

2:11 Un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs Jēzus Kristus ir Dieva Tēva godībā.

2:12 Tāpēc, mani vismīļie, (kā jūs vienmēr bijāt paklausīgi) strādājiet savas pestīšanas labā bailēs un drebēšanā ne tikai manā klātbūtnē, bet vēl vairāk manā prombūtnē!

2:13 Jo Dievs ir Tas, kas jūsos rada gribu un izpildīšanu pēc savas labpatikas.

2:14 Dariet visu bez kurnēšanas un bez kavēšanās.

2:15 Lai jūs būtu bez pārmetumiem un patiesi Dieva bērni, nevainojami ļaunas un samaitātas tautas vidū; starp tiem mirdziet kā spīdekļi pasaulē!

2:16 Turiet dzīvības vārdu manam godam Kristus dienā, jo ne velti es skrēju, ne velti strādāju.

2:17 Bet ja es tieku upurēts upurim un jūsu ticības kalpošanai, tad es priecājos un priecāšos kopā ar jums visiem.

2:18 Tāpat arī jūs priecājieties, priecādamies līdz ar mani!

2:19 Bet Kungā Jēzū es ceru drīz sūtīt pie jums Timoteju, lai, uzzinājis, kā jums klājas, es būtu apmierināts.

2:20 Jo man nav neviena tik vienprātīga, kas rūpētos sirsnīgā līdzdalībā par jums.

2:21 Jo visi meklē savu, bet ne Jēzus Kristus labumu.

2:22 Bet viņa uzticamību pazīstiet no tā, ka viņš kopā ar mani kalpojis evaņģēlijam kā dēls tēvam.

2:23 Tāpēc es ceru sūtīt viņu pie jums, tiklīdz pārskatāms būs mans stāvoklis.

2:24 Bet es paļaujos uz Kungu, ka arī pats drīz pie jums aiziešu.

2:25 Tomēr man šķita nepieciešami sūtīt pie jums Epafrodītu, manu brāli un līdzstrādnieku, un cīņas biedru, bet jūsu sūtni un palīgu manā trūkumā,

2:26 Tāpēc ka viņš ļoti ilgojās pēc jums visiem un bija nobēdājies par to, ka jūs dzirdējuši par viņa slimību.

2:27 Viņš tiešām bija līdz nāvei slims; bet Dievs apžēloja viņu, un ne vien viņu, bet arī mani, lai man nebūtu bēdas uz bēdām.

2:28 Tāpēc jo steidzīgāk es viņu sūtīju, lai jūs, viņu redzēdami, priecātos un man nebūtu rūpju.

2:29 Tātad uzņemiet viņu visā priekā Kunga vārdā un turiet viņu godā,