7:1 Vai jūs, brāļi, nezināt (jo es runāju tiem, kas zina likumu), ka likums valda pār cilvēku tik ilgi, kamēr viņš dzīvo?

7:2 Tā - precēta sieva ir saistīta ar likumu, kamēr vīrs dzīvs, bet ja viņas vīrs miris, tad viņa ir brīva no likuma, kas saistīja ar vīru.

7:3 Tāpēc, kamēr vīrs dzīvs, tā sauksies laulības pārkāpēja, ja biedrosies ar citu vīru; bet pēc viņas vīra nāves tā ir brīva no likuma saistībām ar vīru, un viņa nebūs laulības pārkāpēja, ja tā dzīvos ar citu vīru.

7:4 Tātad, mani brāļi, Kristus miesa arī jūs ir nomērdējusi likumam, lai jūs piederētu Citam, Tam, kas no miroņiem uzcēlies, lai mēs nestu augļus Dievam.

7:5 Jo kamēr mēs dzīvojām miesā, likuma atklātās grēcīgās kaislības darbojās mūsu locekļos, lai mēs nestu augļus nāvei.

7:6 Bet tagad mēs esam atbrīvoti no nāves likuma, kurā tikām turēti, lai kalpotu jaunā garā, bet ne novecojušam burtam.

7:7 Ko tad lai sakām? Vai likums ir grēks? Nekādā ziņā! Bet es grēka nepazītu, ja nebūtu likuma, jo es nezinātu, kas ir iekāre, ja likums nesacītu: Tev nebūs iekārot!

7:8 Bet grēks, izmantojot izdevību, caur likumu, modināja manī visas iekāres; jo bez likuma grēks būtu miris;

7:9 Es gan kādreiz dzīvoju bez likuma, bet, kad nāca likums, grēks atdzīvojās;

7:10 Turpretī es nomiru. Tā izrādījās, ka likums, kas bija domāts dzīvei, man atnesa nāvi.

7:11 Jo grēks, izmantojot izdevību, caur likumu mani pievīla un tā nonāvēja mani.

7:12 Likums gan ir svēts, un bauslība ir svēta un taisnīga, un laba.

7:13 Vai tad tas, kas labs, man atnesis nāvi? Nekādā ziņā! Bet grēks, lai parādītos kā grēks, izmantodams labo, man atnesa nāvi, lai grēks, pateicoties likumam, kļūtu pār mēru grēcīgs.

7:14 Jo mēs zinām, ka likums ir garīgs, bet es, grēkam pārdots, esmu miesīgs.

7:15 Es nesaprotu, ko daru: jo es nedaru labu, ko gribu, bet es daru ļaunu, ko ienīstu.

7:16 Bet ja es daru to, ko negribu, tad es piekrītu likumam, ka tas ir labs.

7:17 Bet tagad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.

7:18 Jo es zinu, ka labais manī, tas ir, manā miesā, nemājo. Man ir tieksme labu gribēt, bet labā izpildīšanu es sevī neatrodu.

7:19 Jo es nedaru labo, ko vēlos, bet daru ļauno, ko nevēlos.

7:20 Bet ja es daru to, ko nevēlos, tad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.

7:21 Tātad es atrodu likumu, kas tad, kad gribu labu darīt, tuvojas man ar ļaunu:

7:22 Jo iekšējais cilvēks priecājas par Dieva likumu,

7:23 Bet citu likumu es redzu savos locekļos. Tas karo pret mana prāta likumu un pakļauj mani grēka likumam, kas ir manos locekļos.

7:24 Es, nelaimīgais cilvēks! Kas mani atbrīvos no šīs nāvi nesējas miesas?